Kas ir kartupelisms (potatoism)

Potatoism* ir mākslas un kultūras koncepts, ko izveidoja amerikāņu mākslinieks un pasniedzējs Jeffrey Allen Price. Šī kustība pēta kartupeļa lomu mākslā, kultūrā un sabiedrībā, uzsverot tā simbolisko nozīmi un ietekmi. Price ir pazīstams ar savu plašo kartupeļu artefaktu kolekciju un ir organizējis vairākas izstādes, kurās kartupelis ir centrālais objekts.

Jeffrey Allen Price ir amerikāņu mākslinieks un mākslas pasniedzējs, kurš specializējas konceptuālajā mākslā. Viņš ir pazīstams ar savu darbu, kas saistīts ar kartupeļu tēmu, un ir izveidojis Think Potato Institute, kas veltīts kartupeļu mākslai, mūzikai un notikumiem. 

* Price, J. A. (2003). The dialectical potato: Potato in art, art in potato. Art Criticism 18(2), 65-81.

Potatoist kartupeļu mākslinieks Jeffrey Allen Price

Kartupeļi mākslā: kā vienkāršs dārzenis kļuva par spēcīgu simbolu

jeb Kartupelisms (Potatoism)

No laukiem līdz pasaules ievērojamākajiem muzejiem 

Tik ievērojams ir kartupeļu ceļš. Mākslinieki šo it kā vienkāršo kultūraugu jau izsenis redzējuši kā dzīvības, cīņas un arī radošanas iztēles simbolu. Ar kartupeļiem saistītās kultūras saknes sniedzas dziļi cilvēces vēsturē — cauri kontinentiem, gadsimtiem un pat mākslas galerijām. No lauku māju virtuvēm līdz laikmetīgās mākslas izstāžu zālēm, šis šķietami vienkāršais augs ir pierādījis, ka tas ir kas vairāk nekā tikai pārtika. Tas ir spēcīgs kultūras simbols, radošuma instruments un mākslas materiāls.

Mākslā, tāpat kā dzīvē, kartupelis mudina mūs pārskatīt lietas, kuras mēs uzskatām par pašsaprotamām. Vai tas baro ģimeni? Jā. Vai kartupelis var būt skulptūra? Arī. Kartupeļa kultūras stāsts turpina augts, izaicinot robežas starp mākslu, zinātni un ikdienu.

Tāpēc, nākamreiz redzot kartupeli, padomājiet:
Vai tas ir ēdiens vai māksla?
Varbūt tas ir abi.

Kad kartupelis kļūst par mākslu

Savā esejā “Dialektiskais kartupelis: kartupelis mākslā, māksla kartupelī” (oriģ. The Dialectical Potato), mākslinieks Džefrijs Praiss (Jeffrey Price) cenšas noskaidrot, kā kartupelis iegūst neparastu lomu vizuālajā mākslā. Kartupelis pats kļūst par mākslu, dīgstot, pūstot un mainoties reālā laikā. Šī transformācija autoraprāt liek mums pārdomāt, kas ir māksla, no kā tā veidota un kāpēc tā mums ir svarīga.

Vincenta van Goga glezna “Kartupeļu ēdāji” (1885) attēlo nabadzīgu ģimeni, kas sēž pie galda, ēdot kartupeļus. Šis darbs nav tika glezna, tā ir cieņas un izdzīvošanas simbols. Kartupeļi šeit nav tikai ēdiens, bet identitātes un darba simbols.

Mūsdienu mākslinieki ir spēruši soli tālāk. Pats Džefrijs Praiss savos instalāciju darbos izmanto svaigus kartupeļus. Tie dīgst, pūst un sabrūk skatītāju acu priekšā. Šie darbi liek aizdomāties: kāpēc mēs cenšamies saglabāt dažas lietas, bet citām ļaujam noārdīties? Vai kaut kas gaistošs var būt māksla?

Zinātne mākslā

Šī mākslinieciskā pieeja nav tikai simboliska — tā balstās bioloģijā, jo kartupelis ir dzīvs organisms. Pēc novākšanas no lauka tie elpo, dīgst un reaģē uz vidi. Tas padara tos par unikālu mākslas materiālu — tie mainās un īsti nepakļaujas kontrolei.

Tieši šī īpašība piesaista māksliniekus — kartupeļi ievieš dzīvu laika plūsmu izstāžu telpās, kur parasti dominē nemainīgums un mūžība.

Bumbulis ar stāstu

Kartupelis mākslā un kultūrā iemieso vairāk nekā tikai pārtikas produkts:

  • Īrijā tas simbolizē gan izdzīvošanu, gan traģēdiju, saistībā ar Lielo kartupeļu badu.
  • Kartupeļu dzimtenē Dienvidamerikā tas ir svēts pārtikas produkts un tiek īpaši godināts.
  • Mūsdienu populārajā kultūrā tas bieži simbolizē vienkāršību vai pat ironiju.

Praiss uzsver, ka kartupeļa spēks slēpjas tā pretrunās — tas ir ikdienišķs, bet dziļš; pazemīgs, bet nozīmīgs; ēdams, bet arī izteiksmīgs.

Kartupelis kā enerģija un gars. Viktora Grippo māksla. 

"Kartupelis ir gan pārtika, gan enerģija, gan informācija." Tā varētu raksturot argentīniešu mākslinieka Viktora Grippo (Victor Grippo) (1936–2002) skatījumu uz kartupeļiem. Viņš bija viens no Latīņamerikas konceptuālās mākslas pionieriem, kurš 20. gadsimta 70. gados sāka izmantot kartupeļus kā materiālu, lai runātu par zinātni, garīgumu, darbu un kolektīvo identitāti.

Grippo sāka radošo darbību laikā, kad Argentīnā valdīja politiskais represīvais režīms. Viņa kartupelis kļuva par klusās pretošanās simbolu - tas bija tautas spēks, kas turpina dzīvot, dīgt un apgaismot pat apspiestības apstākļos. Kartupeļu bioenerģija Grippo darbos kļuva par metaforu cilvēka gara dzīvotspējai.

Viens no slavenākajiem Grippo darbiem ir "Analogia I".  Laikā, kad Grippo veidoja šo darbu, viņš bija kļuvis par vienu no Latīņamerikas ietekmīgākajiem konceptuālajiem māksliniekiem, kas izmantoja ikdienas materiālus un mudināja skatītāju rūpīgi izpētīt un laiku pa laikam pieskarties viņa skulptūrām.  Darbs "Analogia I" iemieso bažas, kas mākslinieku nomāca. Tajā četrdesmit kartupeļi ievietoti kā paraugi plauktā, katrs kartupelis atsevišķā nodalījumā, bet visi ir savienoti ar elektrodiem, kas izstaro lādiņus, ko reģistrē centrā novietotais mērītājs. Reizē humoristisks un melanholisks darbs atspoguļo Gripo interesi par alķīmiju, kā arī viņa mūža interesi par enerģiju — tās potenciālu un mērauklu.  Vienkāršais kartupelis šajā darbā kalpo kā elektriskās enerģijas avots un simbolizē cilvēkus, kuru kolektīvo spēku kontrolē autoritārā valsts.

V.Grippo darbi parāda, kā vienkāršs pārtikas produkts var būt filozofisks un estētisks objekts. Kartupelis viņa darbos pārvar robežas starp tehnoloģiju un dabu; simbolizē cieņu pret darbu un kolektīvo pieredzi; iemieso pārvērtības, enerģiju un garīgumu; atklāj mākslas spēju dot balsi klusajiem un neredzamajiem.

V. Grippo ir teicis 

"Es redzu mākslu kā rīku apziņas paplašināšanai."

Un to viņš panāca tieši ar kartupeļa palīdzību




Mēs turpinām rakstīt