Pēteris Knappe – kartupeļu selekcijas aizsācējs Latvijā

Par Latvijas kartupeļu selekcijas tēvu uzskatāms Pēteris Knappe (1872–1960), kurš pirmais sāka mērķtiecīgi nodarboties ar šķirņu veidošanu. Pēc studijām Parīzē Sorbonnas Universitātē un pieredzes apgūšanas Vācijā un citviet Eiropā, viņš sāka vākt un pētīt savvaļas kartupeļu sugas no Dienvidamerikas, sadarbojoties ar tobrīd vadošajām pētniecības iestādēm visā pasaulē

Pēteris Knappe savā kartupeļu selekcijas darbā izmantoja vairākas savvaļas kartupeļu sugas no Dienvidamerikas, lai jaunajās šķirnēs iekrustotu nozīmīgas īpašības, īpaši izturību pret slimībām, piemēram, lasktu puvi (Phytophthora infestans).  P.Knappes hibridizācijai izmantoja šādas savvaļas sugas: Solanum demissium; Solanum maglia; Solanum commersonii; Solanum kesselbrenneri; Solanum ajuscoense. Tās bija gēnu avots rezistencei, jo savvaļas kartupeļiem piemīt dabiska aizsardzība pret vairākām slimībām un stresiem, kas nav sastopama kultivētajās šķirnēs. Knappe asadarbojās ar zinātniekiem no dažādām valstīm. Lai atzīmētu viņa ieguldījumu savvaļas kartupeļu sistemātikā un aprakstīšanā, viena no kartupeļu savvaļas formām nosaukta viņa vārdā: Solanum chacoense f. knappei Juz. et Buk.

P.Knappes mērķis bija izveidot šķirnes, kas būtu izturīgas pret lakstu puvi (Phytophthora infestans), vīrusu slimībām un kartupeļu vēzi (Synchytrium endobioticum). Par slavenāko P. Knappes izveidoto šķirņi kļuva  ‘Vāle’, kurai piemita izturība pret lakstu puvi, bet diemžēl ne pret kartupeļu vēzi. Viņa darbs bija pamatā daudzām vēlākām kartupeļu selekcijas programmām Latvijā.

1931–1939. Eriha Knapes laiks

1931. gadā Priekuļu izmēģinājumu un selekcijas stacijā izveidota kartupeļu nodaļa, kuru vadīja selekcionārs Erihs Knappe. Viņš  uz Priekuļiem atveda ap 1600 selekcijas materiāla paraugu. Materiālu izmantoja krustošanai (hibridizācijai), lai iegūtu jaunas šķirnes sugām. Priekuļos šajā periodā izveidotas tādas šķirnes ‘Eksports’, ‘Erna’ (vēlāk ‘Priekuļu Visagrie’), ‘Agrie smilšu’, 'Lieldienolnas',  ‘Zemgales Milži’ un citas.

Kartupeļu nodaļā tika risinātas desmit dažādas izmēģinājumu tēmas, gan selekcijā, gan agrotehnikā, gan mēslošanā. E. Knappe norādīja, ka, kaut gan Priekuļu selekcijas stacijas rīcībā ir apmēram desmit reižu mazāk līdzekļu nekā ārzemju selekcijas iestādēm, tomēr darbu apjoms un sasniegumi nav mazāki, īpaši kartupeļu selekcijā. Jau pirms darba uzsākšanas Priekuļos, E. Knappe pievērsās veselīga kartupeļu sēklas materiāla iegūšanai un viņš uzskatīja, ka Latvijas apstākļos caurmērā triju gadu laikā iespējams “izārstēt” katru kartupe- ļu šķirni (ja vien tā neslimo simtprocentīgi) un iegūt no deģenerācijas slimībām absolūti brīvu sēklas izejmateriālu.'  

20. gadsimta 30. gados Priekuļos E. Knappes vadībā tika organizēta kvalitatīva kartupeļu sēklas materiāla ražošana. Pirmais sēklas kartupeļu eksports notika 1934. gadā, un Priekuļos izaudzētais materiāls tika piegādāts uz Franciju, Spāniju, Portugāli, Itāliju un Lietuvu un citām valstīm

1939–1945. Kara laiks un selekcijas materiāla saglabāšana

Pēc Knappes repatriācijas uz Vāciju 1939. gadā darbu turpināja Rūdolfs Roze un Emīls Pētersons. Arī kara laikā notika šķirņu selekcija. 1944. gadā E. Pētersons saglabāja vērtīgo selekcijas materiālu, to paslēpjot no iespējamās konfiskācijas un vietā kareivjiem dodod degvīnu

1945–1990. Padomju okupācijas laiks un selekcijas darba paplašināšanās

Mēs turpinām apkopot informāciju