Asni
Kartupeļu asnu attīstība atkarīga no bumbuļu vecuma un uzglabāšanas apstākļiem. Asni parasti sāk dīgt pēc miera perioda beigām. Tumsā veidojas etiolēti asni, bet apgaismojumā veidojas gaismas asni, kuriem ir šķirnei raksturīgs krāsojums (2). Asnu attīstība būtiski ietekmē turpmāko bumbuļu augšanu un attīstību lauka apstākļos (5). Kartupeļu diedzēšana pirms stādīšanas, iegūstot spēcīgus gaismas asnus, paātrina kartupeļu attīstību lauka apstākļos (Gaujers, 1962)
Stublāji
Kartupeļu bumbuļiem vairāki bumbuļu acu pumpuri veido dzīvotspējīgus dzinumus, kuri vēlāk attīstās par lakstiem, līdz ar to parasti veidojas vairāki primārie virszemes stublāji, kuri savā starp konkurē par gaismu un barības elementiem (5). Lapu žāklēs novietoti pumpuri, no kuriem var attīstīties jauni sekundārie stublāji (2), tomēr mērenā klimatā tiem ir maza nozīme ražas veidošanā (4). Primārie un sekundārie stublāji kopā veido ceru.
Lapas
Kartupeļu lapas ir plūksnoti saliktas (2). Lapu laukums nosaka akumulētās saules radiācijas apmēru (Struik et al., 1990) un sekojošu sausnas uzkrāšanos bumbuļos un ražas pieaugumu, tomēr ilgstošas lapu augšanas rezultātā samazinās ogļhidrātu transports no lapām uz bumbuļiem, jo jaunās lapas atrodas arvien tālāk no bumbuļiem, bet vecākās lapas pamazām zaudē fotosintētisko aktivitāti (Wolf, 1993).
Ziedi
Ziedi ir kartupeļu ģeneratīvās vairošanās orgāns. Kartupeļi ir pašsapputes augs. Zieds sastāv no 5 kauslapām, 5 vainaglapām, 5 putekšnīcām un zieda centrā atrodas auglenīca (2). Kartupeļu ziedkopa sastāv no diviem vai vairākiem ziedu čemuriem, kuri novietoti uz kāta ( (2) (5)).