Kartupeļu ietekme uz urbanizāciju un industralizāciju Rietumeiropā

Sākot ar 18. gadsimtu, kartupeļiem bija milzīga ietekme uz Eiropas urbanizāciju

un industrializāciju, tiem bija izšķiroša loma sociālo un ekonomisko pārmaiņu

veicināšanā.

Kartupeļu ievešana no Amerikas nodrošināja kalorijām bagātu pārtikas izejvielu,

ko varēja audzēt relatīvi mazos zemes gabalos un dažādos klimatiskajos apstākļos.

Šis lauksaimniecības produktivitātes pieaugums veicināja ievērojamu iedzīvotāju skaita pieaugumu,

uzlabojot pārtikas nodrošinājumu un uzturu, kas savukārt veicināja laucinieku migrāciju uz pilsētām

un tādējādi nodrošināja darbaspēka pieejamību rūpnieciskajai attīstībai.

Pētījumi liecina, ka Eiropas reģionos, kas bija piemēroti kartupeļu audzēšanai, pēc kartupeļu ieviešana

bija vērojams straujš iedzīvotāju skaita un urbanizācijas pieaugums. 

Pētnieku aplēses aptuveni vienu ceturto daļu no Vecās pasaules iedzīvotāju skaita un urbanizācijas 

pieauguma laikā no 1700. līdz 1900. gadam attiecina uz kartupeļiem.

Tas notika tāpēc, ka kartupeļi nodrošināja vairāk kaloriju, vitamīnu un uzturvielu uz platības vienību 

nekā tradicionālās pamatkultūras, piemēram, kvieši vai rudzi, tādējādi paēdinot vairāk iedzīvotāju

ar mazāku zemes un darbaspēka ieguldījumu. 

Piemēram, Adams Smits savā grāmatā "The Wealth of Nations" slavēja kartupeļus par to uzturvērtības

pārākumu un piemērotību cilvēku veselībai salīdzinājumā ar citiem pamatkultūraugiem.

Kartupeļu radītais lauksaimniecības produktivitātes pieaugums atbrīvoja daudzus strādniekus 

naturālās saimniekošanas dzīvesveida, ļaujot viņiem migrēt uz pilsētām un strādāt ražošanas

un rūpniecības nozarēs. 

Darbaspēka pieejamīna bija galvenais faktors, kas sekmēja Eiropas industrializāciju, pilsētas strauji

paplašinājās, lai pielāgotos pieaugošajam iedzīvotāju skaitam un jaunām ekonomiskajām aktivitātēm. 

Pētījumi, kuros izmantoti vēsturiski pilsētu iedzīvotāju skaita dati un dati par pieaugošo cilvēku augumu

garumu (uztura pieejamības rādītājs), apstiprina, ka kartupeļu audzēšana uzlaboja veselību un

veicināja demogrāfisko izaugsmi, kas sekmēja pilsētu izaugsmi.

Turklāt kartupeļu ietekme sniedzās tālāk par iedzīvotāju skaita pieauguma veicināšanu; tie sekmēja

sociālo stabilitāti un ekonomisko attīstību. Divkāršojot  pārtikas piegādi dažos reģionos, kartupeļi 

samazināja bada biežumu, kas vēsturiski izraisīja sociālos nemierus.

Līdz šim nebijusī pārtikas pieejamības stabilitāte radīja labvēlīgus apstākļus ilgtspējīgam 

rūpnieciskajam un tehnoloģiskajam progresam.

Rezumējot, kartupeļi bija ne tikai inovācija Eiropas iedzīvotāju uzturā,
bet arī demogrāfisko un ekonomisko pārmaiņu katalizators.
To ieviešana būtiski veicināja iedzīvotāju skaita pieaugumu, urbanizāciju
un iedzīvotāju nodarbošanās maiņu un darbaspēka pieejamību, kas bija
rūpnieciskās revolūcijas pamatā.

Avoti: 
1.      https://scholar.harvard.edu/files/nunn/files/nunn_qian_qje_2011.pdf    
2.    https://www.nber.org/system/files/working_papers/w15157/w15157.pdf   
3.    https://cepr.org/voxeu/columns/potatoes-fruit-earth 
4.    https://spudsmart.com/impact-potato-society/ 
5.   https://www.smithsonianmag.com/history/how-the-potato-changed-the-world-108470605/

6.  https://insight.kellogg.northwestern.edu/article/how-the-potato-ushered-in-an-era-of-peace